Latviešu tautas pasakas.

Skaistākās latviešu pasakas.

Brīnumpasakas. X daļa.

Zvejnieks un viņa sieva.

   Vienreiz dzīvoja viens nabaga zvejnieks ar ļoti negantu sievu. Viņiem tikai bija maza būdiņa.
   Reiz zvejnieks aizgāja zvejot un izzvejoja zelta zivi, bet zivs lūdzās, lai viņu palaižot, viņa darīšot visu, ko tik vien vēloties, lai tik uzsaucot: „Zelta zivtiņa, palīdzi man!”
   Vīrs pārgājis mājā bez nevienas zivs, sieva gribējusi viņu no mājas vai projām dzīt, bet viņš nu sācis stāstīt, ko piedzīvojis. Sieva atcirtusi: „Tad tūliņ ej uz jūrmalu un saki, ka es gribu būt par saimnieci.”
   Viņš arī nogājis uz jūrmalu un saucis: „Zelta zivtiņa, palīdzi man!”
   Tūliņ izpeldējusi malā tā pati zivtiņa un jautājusi: „Ko vēlies?”
   „Mana negantā sieva grib tikt par saimnieci.”
   „To tu dabūsi, ej tik mājā.”
   Vīriņš jau pa gabalu redzējis, ka ir liela saimnieka māja un ka kalpones kopj lopus, un saimniece viņam dod darbu. Viņš vēl nebija iegājis iekšā, kad jau saimniece bija pretī un sacīja: „Taisies, kā tiec uz jūrmalu un gādā, ka es valdu pār pili.”
   Vecītis apdomājās, aizgāja uz jūrmalu un sauca: „Zelta zivtiņa, palīdzi man!”
   Izpeldēja tā pati zivtiņa vaicāja: „Ko vēlies, vīriņ?”
   „Mana negantā sieva grib tikt par pils valdnieci.”
   „Ej tik mājā,” sacīja zivtiņa, „to tu dabūsi.”
   Vīriņš jau no tālienes redzēja greznu pili, tur sulaiņi skraidīja no vienas vietas uz otru, un viņa sieva mirdzēja vienā zeltā. Vīriņš nebija vēl ne iekšā iegājis, ka pils valdniece jau skrien viņam pretim un saka: „Gādā, ka es valdu pār pilsētu.”
   Vīriņš negribēja vairs iet, jo bija gluži nokusis, bet viņa sieva lika sulainiem viņu pērt. Vīriņš aizvilkās uz jūrmalu, kur bij sacēlusies vētra, un sauca: „Zelta zivtiņa, palīdzi man!”
   Bet zivtiņa neiznāca. Tad viņš sauca vēlreiz, un zivtiņa iznāca un prasīja, ko vēloties.
   „Mana negantā sieva grib valdīt pār pilsētu.”
   Zivtiņa sacīja: „Ej mājā, to tu dabūsi.”
   Vīriņš pārgāja mājā, un sieva sēdēja jau uz troņa un valdīja pār pilsētu. Bet sieva vēl nebija mierā un sacīja: „Gādā, ka es valdu pār debesi un zemi.”
   Vīriņš gan negribēja iet, bet sieva viņu piespieda. Nogājis pie jūŗas, viņš sauca tos pašus vārdus, bet zivtiņa nenāca, jo uz jūŗas bija stipra vētra. Viņš sauca vēl reiz, tikpat vēl nenāca. Trešo reizi zivtiņa tomēr iznāca un prasīja: „Ko vēlaties, vīrs?”
   „Negantā sieva grib valdīt pār debesi un zemi!”
   Zivtiņa atbildēja: „Jūs ļaudis, esat par daudz mantkārīgi. Tāpēc lai notiek viss tāpat, kā agrāk bijis!” to teikusi, zivtiņa pazuda.
   Vīrs pārgāja mājā, un viņa sieva atkal sēdēja vecās, mazās būdiņas priekšā.

Lappuses:
 1234567
 
© 2021 vieglifantazet.lv | www.viegli.lv | www.vieglicelot.lv | www.vieglistilot.lv
Top.LV