Latviešu tautas pasakas.

Skaistākās latviešu pasakas.

Brīnumpasakas. IX daļa.

Gudrais zirgs.


   Tēvam bijuši trīs dēli. Abi vecākie bijuši prātīgi, bet jaunākais bijis paviegls un šo tāpēc iesaukuši par Muļķīti. Tēvam bijuši kvieši, bet katru nakti viens zadzies pie kviešiem un izkārnījis gubas. Pirmo nakti tēvs licis vecākajam dēlam, lai šis vaktējot gubas. Vecākais dēls vakarā izgājis gan no mājas un sacījis, ka šis iešot uz tīrumu kviešu gubas vaktēt, bet negājis vis vaktēt, aizgājis uz nāburgiem pie savas brūtes. Tēvs gājis no rīta skatīties un atkal redzējis, ka gubas izkārnītas. Šis nu prasījis vecākajam dēlam, vai esot ar ko manījis, bet vecākais melojis, ka nekā neesot manījis.
   Otru nakti tēvs sūtījis vidējo dēlu kviešu gubas vaktēt, bet šis ar atkal izdarījis tāpat kā vecākais, un nekā nenovaktējis.
   Trešo nakti tēvs sūtījis Muļķīti vaktēt. Muļķītis aizgājis ar’, ielīdis kviešu gubā un vaktējis. Ap pusnakti pienācis varen skaists sirms zirgs un sācis ēst kviešus. Nu Muļķītis saķēris zirgu pie krēpēm cieti un nelaidis vairs vaļā. Tad uzlēcis zirgam mugurā, aizjājis uz māju, ielicis zirgu būdā un gājis atkal atpakaļ un vaktējis pa jaunu. Pēc kāda laika atkal atskrējis otrs tāds pats sirmis un sācis ēst kviešus. Muļķītis šo ar saķēris pie krēpēm un atkal aizjājis uz māju un nolicis pirmam līdzās. Tad Muļķītis atkal nācis atpakaļ un vaktējis pa jaunu. Pēc kāda laika atkal atnācis viens zirgs ar pinkainu gaŗu vilnu un gaŗām ausīm – tāpēc ar’ šo iesaukuši par Gaŗausīti – un sācis atkal ēst kviešus. Nu Muļķītis atkal saķēris Gaŗausīti pie krēpēm, aizjājis uz māju un nolicis abiem sirmajiem līdzās.
   Muļķītis baŗojis savus trīs zirgus un nevienam pašam ar’ nestāstījis, ka šim ir tādi zirgi. Bet abi vecākie brāļi tomēr izokšķerējuši, ka Muļķītim ir trīs zirgi. Nu šie abi nosprieduši, ka zirgi jānozogot, jāaizvedot uz tirgu un jāpārdodot. Abi vecākie brāļi ar’ tā izdarījuši. Šie nozaguši Muļķītim abus sirmjus un aizgājuši.
   Kad no rīta Muļķītis piecēlies un gājis zirgus baŗot, tad tik uzgājis, ka abu sirmju vairs nav un būdā stāv tik vairs Gaŗausītis. Nu Muļķītis bijis ļoti bēdīgs un nezinājis vairs no lielām bēdām, ko iesākt. Bet Gaŗausītis sācis mierināt Muļķīti un sacījis, lai šis kāpjot vien šim mugurā, gan jau panākšot abus zagļus. Nu Muļķītis kāpis arī Gaŗausītim mugurā un aizjājis. Kā tad, drīz vien Muļķītis panācis abus brāļus ar šā sirmjiem un gribējis jemt viņiem savus sirmjus nost, bet brāļi pēdīgi Muļķīti pierunājuši, sak’ ko viņš ar diviem zirgiem darīšot, labāki vedīšot uz tirgu un pārdošot, gan jau viņiem pietikšot ar Gaŗausīti vien. Pēdīgi nu Muļķītis pielaidies ar, un visi trīs jājuši uz tirgu. Visi trīs iejājuši svešā pilsētā, kur toreiz tirgus bijis. Bet tai pilsētā bijis tāds likums, ka nevienam nav brīv ne pārdot, ne pirkt, kamēr pats ķēniņš nebijis sev ko nopircis vai pārdevis. Drīz vien arī ķēniņš nācis uz tirgu un uzskatījis Muļķīša sirmjus. Bet kā nu Muļķītis atdevis ķēniņam abus sirmjus, tā šie neganti spēruši un koduši un neviens pats ar’ vairs nedrīkstējis šiem tuvumā iet. Nu ķēniņš saucis Muļķīti, lai viņš savaldot zirgus. Kā Muļķītis sajēmis pavadas, tā abi sirmji vairs ne ausu nepakustinājuši. Nu ķēniņš neatlaidies, lai Muļķītis nākot šim līdz par staļļa puisi. Bet Muļķītis sacīja, ka viņš viens neiešot, ja Gaŗausīti ar jemot līdz, tad gan. Nu labi! Ķēniņš vēlējis, lai jemot Gaŗausīti ar’ līdz, un nu visi gājuši uz ķēniņa pili.
   Muļķītim ķēniņa dienastā klājies labi, darbs viņam kaulus nelauzis, un Gaŗausītis šim iedevis vienu uguns spalvu, un kā Muļķītis izvilcis spalvu no kabatas, tā visa istaba tūliņ spīdējusi kā saule. Bet citi staļļa puiši noskatījušies, kāda Muļķītim uguns spalva, un apmelojuši ķēniņam, ka šis zinot, kur pats ugunsputns esot, un ka Muļķītis varot dabūt ugunsputnu arī rokā. Nu ķēniņš saucis Muļķīti pie sevis un sacījis viņam, lai dabūjot
Lappuses:
 1234567
 
© 2019 vieglifantazet.lv | www.viegli.lv | www.vieglicelot.lv | www.vieglistilot.lv
Top.LV