Latviešu tautas pasakas.

Skaistākās latviešu pasakas. VIII daļa.

Brīnumu pasakas.

Trīs vecenītes par vērpējām.

Vienai mātei bijusi meita, bet tik slinka, ka viņa nav vīžojusi no istabas laukā iziet. Gulēdama vien, nekā nav strādājusi. Tad vienu dienu māte izdzinusi viņu laukā un tikai pērusi. Braucis kungs garām: kālab meitu tā perot?
„Jā, cienīgs kungs, viņa par daudz liela strādniece: sēž tikai istabā un strādā, nevīžo ne no istabas lauka iziet – tāda, redziet.”
„Nu ko tad viņa laba strādā?” kungs vaicājis.
„Liela vērpēja, liela vērpēja! – puspodiem, podiem, pusotrapodiem pa nakti – un ko vēl pa dienām!”
Labi! Kungs tad nopircis meitu par trīsdesmit kapeikām, iesēdinājis karītē, aizvedis uz muižu un tūliņ pirmā naktī lielai vērpējai devis puspodu linu savērpt.
Bet – kas ir – šī nemācējusi nemaz vērpt: izlikusies ratiņam dzenamo auklu virsū, izminusies, izstāvējusies – nekas gudrs neizjucis – sākusi raudāt.
Te uz vienu reizi ienāk pa durvīm resna māte ar resniem, resniem pirkstiem, vaicādama: „Meitiņ, kālab tu raudi?”
„Kā man nebūs raudāt? Man pa vienu nakti jāsavērpj puspods linu.”
„Ej tik gulēt!” resnā māte teikusi, „rītā lini būs savērpti un karāsies pie sienas; bet kad tava goda diena nāk, tad aicini mani lai. Aizej pie rijām, atver lodziņu un sauc: „Ar resniem pirkstiem – nāc kāzās!””
Rītā agri kungs ienācis un redzējis: meita guļ kā maiss, bet lini savērpti karājušies pie sienas. Viņš brīnījies un domājis: „Lai nu paguļ, lai – pa nakti izstrādājusies.”
Un vakarā nu iedevis veselu podu linu. Šī nosēdusies un atkal tāpat raudājusi. Te ienākusi viena māte ar resnām lūpām, garu, resnu degunu: kālab raudot?
„Tā un tā!”
Nu, lai tikai liekoties gulēt, viņa savērpšot. „Bet kad būs tava goda diena, tad aicini mani lai. Aizej pie rijām, atver lodziņu un sauc: „Ar resnām lūpām, garo degunu – nāc kāzās!”
Labi! Trešo nakti kungs iedevis pusotra poda linu savērpt. Nu šī vēl vairāk raudājusi. Te ienākusi viena māte ar resnām, resnām gūžām, tik tikko varējusi pa durvīm iesprausties, tik resna. Tā teikusi: „Ej gulēt! No rīta tavi lini būs gatavi; bet kad būs tava goda diena, tad tu mūs lai aicini. Aizej pie rijām, atver lodziņu un sauc: „Ar resniem pirkstiem, resnām lūpām, garo degunu, resnām gūžām – nāciet manās kāzās!”
Trešā rītā kungs atradis, ka lini atkal gatavi, un nu apjēmies meitu precēt, tādēļ, ka viņa tik liela strādniece.
Nu rīkojuši kāzas, un meita aicinājusi viesus; bet trīs tās māmiņas pavisam piemirsusi. Bijusi jau apģērbusies, gribējusi patlaban uz baznīcu braukt, te iešāvies prātā, ka resnās mātes arī jāaicina. Nu noskrējusi pie rijām, atvērusi lodziņu un saukusi: „Ar resniem pirkstiem, resnām lūpām, garo degunu, resnām gūžām – nāciet manās kāzās!”
Atnākusi uz istabu un kungs vaicājis, kur viņa bijusi.
Neesot nekur bijusi.
Lappuses:
 123456789
 
© 2019 vieglifantazet.lv | www.viegli.lv | www.vieglicelot.lv | www.vieglistilot.lv
Top.LV