putni. Ne nu vairs jutis noguruma, ne slāpju, un pašam bijis tik viegli un labi ap sirdi, ka nevarējis ne izteikt. Sācis skatīties apkārt un klausīties, ka putni dzied.
„Ko tu tā brīnies? Vai neesi ko aizmirsis?”
„Laikam cimdus būšu aizmirsis pie upītes.”
„Nu tad ej – paskaties!”
Aizgājis arī un tūliņ atkal atnācis atpakaļ.
„Vai cimdus dabūji?”
„Nē, nedabūju.”
„Nu ko tad tur redzēji?”
„Redzēju, ka tur guļ viens nomiris cilvēks.”
„Vai zini arī, kas tas mironis ir?”
„Nē, es viņu nepazinu.”
„Tā ir tava paša miesa!”

Krievs debesīs un ellē.

Krievs pasaulē ir pārcietis visādus grūtumus un piedzīvojis visādas bailes, tādēļ viņš arī vairs ne no kā nebaidās. Tā vienam krievam bija reiz jāaiziet tālu-tālu svešā zemē. Viņš gāja, gāja, kamēr apmaldījās. Maldīdamies viņš pēdīgi nonāk tādā vietā, kur zeme beidzas un nevar vairs tālāku iet. Krievs bija ļoti nokusis un domāja turpat pārgulēt pa nakti. Viņš iesit debesīs vienu naglu, pakar tur savu mēteli un sāk pīpēt savu pīpi. Naglu sitot, izceļas liels troksnis, ko sadzird arī debesīs un aizsūta divus eņģeļus apskatīties, kas tur noticis. Aiziet eņģeļi un redz: guļ viens krievs uz kailas zemes ar akmeni zem galvas. Eņģeļiem palika krieva žēl. Viņi to uzmodināja un aizveda uz debesīm. Redzot debesu skaistumu, krievam pārgāja miegs un viņam arī vairs negribējās gulēt. Lai nu būtu jautrāks gars, viņš gribēja drusciņ uzpīpēt, bet par nelaimi bija aizmirsis savu pīpi. Tā nu krievs lūdz eņģelim: „Vai nevarētu drusku tabakas dabūt, ko uzpīpēt?”
„Nē, to gan nevar!” eņģeļi atbild. „Tabaka ir nešķīsta zāle un debesīs tabakas nepīpē.”
„Ka nevar, nevar,” krievs pārdomā. „Bet vai brandavīns ir?”
„Brandavīna arī nav, jo to ir velns izdomājis.”
Krievs paliek bēdīgs un sāk klausīties, vai nedzirdēs kur kādu jautru dziesmu dziedam. Bet tādas nekur nedzird. Krievam vairs nepatīk iet kopā ar eņģeļiem, un viņš nobēdājas pie sevis: „Svētie debesīs, kā redzu, ne smēķē, ne dzer, ne arī dzied jautras dziesmas; bet dzīvs cilvēks jau nevar dzīvot kā uzzīmētais svētais.”
Krievs nu aiziet un sāk meklēt tādas vietas, kur var izpriecāties. Viņš tikmēr staigā, kamēr nokrīt no debesīm un no augstā kritiena paliek zemē guļam. Krievs prasa: „Vai te nav kādas glāzītes brandavīna?”
„Veselas divi pudeles.”
Izdzēris kādas glāzītes, krievs atkal prasa: „Vai te nav arī tabakas?”
„Ir arī!” nācējs atbild un atnes tūliņ tabaku.
Pīpēdams, krievs dzird arī jautras dziesmas dziedam. Viņš prasa savam biedram: „Kur es atrodos?”
„Elle,” viņam atbild.
„Kas tā par elli,” saka krievs, „kur var dzert, pīpēt un jautras dziesmas paklausīties?”


Lappuses:
123456789
 
© 2019 vieglifantazet.lv | www.viegli.lv | www.vieglicelot.lv | www.vieglistilot.lv
Top.LV