Amanta Kaiva.

Raiņa dzeja. Dzīves deja?

Domas un sajūtas, ko manī radījis Rainis.

Uz planētas Zeme viss dzīvais ir nepārtrauktā attīstības procesā. Gan cilvēki, gan politiskās iekārtas dzimst, attīstās, mainās un, galu galā mirst, lai dotu vietu jauniem censoņiem. Katrā savas attīstības posmā mēs uz vienām un tām pašām lietām skatāmies pavisam atšķirīgi – ar citādu dzīves pieredzi, citām emocijām, citādu toleranci. Vislabāk sajust, ka kaut kas mūsos ir mainījies, varam pārlasot vienu un to pašu literāro darbu, aplūkojot gleznu, klausoties mūzikas skaņdarbu. Īpaši skaudri domu un sajūtu maiņa parādās, ja aplūkojam klasiķu darbus. Darbus, kas pārdzīvojuši vairākas paaudzes, vairākas politiskās iekārtas. Tā mani negaidīti uzrunāja Raiņa dzeja. Tā kā vēl neesmu tik veca, lai neatcerētos, kā dzeju interpretēja padomju laika skolas programmā, bet gadi kopā ar dzīves pieredzi nākuši klāt, arī politiskā iekārta būtiski mainījusies, sapratu, ka mans šīsdienas skatījums uz klasiķa darbiem ir radikāli mainījies. Varbūt mans „izaugušais” skatījums ir interesants arī Tev, lasītāj? Ja, jā, tad – laipni lūgts manā un Raiņa dzejas pasaulē.

Lauztās Priedes

Vējš augstākās priedes nolauza,
Kas kāpās pie jūras stāvēja.
Pēc tālēm tās skatieniem gribēja sniegt,
Ne slēpties tās spēja, ne muguras liekt.

"Kam lauzi mūs naidīgā pretvara,
Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta!"
Vēl ilgās pēc tālēm dveš pēdējais vaids,
Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids.

Un augstākās priedes pēc lauzuma
Par kuģiem iz ūdeņiem iznira.
Pret vētru lepni cilājās krūts,
Pret vētru cīņa no jauna dūc.

"Brāz bangas tu, naidīgā pretvara,
Mēs sniegsim tāles, kur laimība.
Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt,
Mēs tāles sniegsim, kur saule aust !"

 
© 2019 vieglifantazet.lv | www.viegli.lv | www.vieglicelot.lv | www.vieglistilot.lv
Top.LV