Miervaldis Češka

Olimpiādes gaidās.


   Pimpindzons, Vargans un Vanne pļaviņā sauļojās. Vargans gulēja uz muguras un laiski vēroja debesīs riņķojošo stārķi. Pimpindzons, nometies četrāpus un iebāzis degunu zālē, ar skatienu sekoja resnai vabolei. Vanne, pavērsusi seju pret sauli un aizvērusi acis, izbaudīja vasaras saules glāstus.
- Eu, vai ta’ šogad nav olipiuāde? – Pimpindzons, sekodams resnās vaboles gaitām, pēkšņi pārtrauca klusumu.
- Laikam jau ir. Tikai nevis olipiuāde, bet olimpiāde. – Vargans, koncentrēdams skatu uz ziloņa pakaļu atgādinošu mākoni, vienaldzīgi apstiprināja.
- Nu, un kas tad ir? Padomājieties, olimpiāde! Tad ta’ notikums! Va’ ne? – Vanne, turpinādama sauļot seju, nicīgi nosprauslāja.
- Ir gan notikums! – Pimpindzons, sašutumā pielēkdams kājās un samīdams vaboli, sāka nervozi riņķot ap draugiem. – Tādas lietas notiek tikai reizi četros gados!
- Divos. – Vargans, turpinādams vērot mākoņus un stārķi, palaboja.
- Kā divos? Tā olip... olipu... nu, tas notikums notiek ik pēc četriem gadiem. – Pimpindzons, jau galīgi sakreņķējies un sašūmējies, turpināja riņķot ap zālē sēdošajiem.
- Vai nav vienalga? Četros, divos... – Vanne, laiski pavērdama acis un iebāzdama peldkostīmā izšļukušo pupu, iesaistījās sarunā.
- TURI MUTI, SIEVIETE! – Pimpindzons, vicinādams rokas virs galvas un šķiezdams siekalas, iebaurojās no visa spēka. – Tu no sporta neko nesajēdz! Un no vīriešu kopības sajūtas arī. Tik pierīties un lūrēt stulbus seriālus, tā arī visa tavas dzīves jēga!
- Bet... bet vai tad mēs te varam ko darīt? Notiek tā olimpiāde un viss. Va’ ne? – Vanne, rīdama asaras, iešņukstējās.
- Var gan, var gan! – Vargans, sparīgi saberzēdams plaukstas, piecēlās kājās.
- Ko? – Pimpindzons strauji apstājās, nolīgodamies un knapi noturēdams līdzsvaru.
- Kā? – Vanne, slaucīdama no sejas asaras, aizdomīgi palūkojās Varganā.
- Mēs varam solidarizēties ar visas pasaules olimpiešiem. – Vargans, sakrustodams rokas aiz muguras un sākdams cēlu pastaigu, skaidroja. – Būt garīgi vienotiem ar mūsu valsts sportistiem.
- Kā tas iespējams? – Pimpindzons, nošļukdams zālītē, turpināja iztaujāšanu.
- To mēs nevaram. Va’ ne? – Vanne, pieceldamās kājās un izvilkdama dibenā ieslīdējušās peldkostīma bikses, noraidoši purināja galvu.
- Var gan, var gan! – Vargans, cēli mādams ar galvu, ar pārākumu nolūkojās savos draugos.
- Ja esi tik gudrs, tad paskaidro arī mums. – Vanne, tīrīdama pie kājām pielipušos zāles stiebrus, kašķīgi ieminējās.
- Paskaidrošu arī. – Vargans, sakrustodams rokas uz krūtīm, ar patosu balsī uzsāka savas idejas izklāstu. – Mēs nodarbosimies ar sportu līdz pašai olimpiādes atklāšanai. Skriesim, peldēsim, lēksim, metīsim šķēpus... nu - darīsim visu to, ko olimpiādes laikā sportisti. Sapratāt?
- Urāā! Mēs būsim olipumieši! – Pimpindzons, pielēkdams kājās un mezdamies trakā dejā, spiedza no sajūsmas. – Mēs sportosim! Mēs peldēsim! Mēs...
- Aizveries, idiņ! – Vanne, nikni nolūkodamās trakojošajā Pimpindzonā, iešņācās. – Ne tu skriet, ne peldēt māki! Va’ ne? Un kam tas vispār vajadzīgs?
- Ak, tu, provinciāle! Tā mēs sajutīsim īsto olimpiādes garšu. Un būsim garā vienoti ar visiem sportistiem – gan mūsējiem, gan citu zemju. – Vargans, atmezdams ar roku, pagriezās promiešanai.
- Urā! Visu zemju olimpuieši – savienojieties! – Pimpindzons, gavilēdams pret debesīm, turpināja trako deju.
- Labi, labi. Sportosim. Vai tad pat pajautāt neko nedrīkstēs, uzreiz visi apvainojas, piepūšas... – Vanne, samierinādamās ar olimpisko vasaru, noteica.
Lappuses:
 123456789101112
 
© 2021 vieglifantazet.lv | www.viegli.lv | www.vieglicelot.lv | www.vieglistilot.lv
Top.LV